Igaunijas pilsētu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas. 2026. gadā Igaunijā bija 47 pilsētas. Pastāv atšķirība starp pilsētu kā administratīvu vienību (pašvaldību) un pilsētu kā apdzīvotu vietu. Valstī pastāv 15 pilsētas kā administratīvās vienības un kopā 47 apdzīvotās vietas ar pilsētas statusu. 10 pilsētām pašvaldības robežas sakrīt ar apdzīvotās vietas robežām (Keila, Kohtla-Jerve, Loksa, Mārdu, Narva, Rakvere, Sillamē, Tallina, Veru un Viljandi), bet 5 pilsētas veido plašāku pašvaldību, kurā iekļautas arī lauku teritorijas un citas apdzīvotās vietas (Hāpsalu, Narva-Jēsū, Paide, Pērnava un Tartu). Pārējās 32 pilsētas ir tā sauktās pagastu pilsētas, kas ietilpst pagastu sastāvā; dažkārt vienā pagastā ietilpst vairākas pilsētas.^[1]

Igaunijas lielākā pilsēta ir galvaspilsēta Tallina ar &0000000000456518000000456 518 iedzīvotājiem (2025), otra lielākā — Tartu ar &000000000009730400000097 304 iedzīvotājiem, bet mazākā – Kallaste ar &0000000000000651000000651 iedzīvotāju.

Pilsētu sadalījums pa Igaunijas apriņķiem

Apriņķis	Pilsētu skaits
Austrumviru apriņķis	7
Harju apriņķis	7
Hījumā apriņķis	1
Jegevas apriņķis	3
Jervas apriņķis	2
Lēnes apriņķis	1
Pelvas apriņķis	2
Pērnavas apriņķis	4
Raplas apriņķis	1
Rietumviru apriņķis	4
Sāremā apriņķis	1
Tartu apriņķis	3
Valgas apriņķis	3
Veru apriņķis	2
Viljandi apriņķis	6

Pilsētu uzskaitījums

Pilsēta	Nosaukums (igauņu valodā)	Iedz.sk. (2025)^[2]	Pilsētas tiesības no	Apriņķis	Pagasts, pašvaldība
Abja-Paluoja	Abja-Paluoja	1049	1993	Viljandi apriņķis	Mulgi pagasts
Antsla	Antsla	1204	1993	Veru apriņķis	Antslas pagasts
Elva	Elva	5622	1938	Tartu apriņķis	Elvas pagasts
Hāpsalu	Haapsalu	9499	1294	Lēnes apriņķis	Hāpsalu pilsētas pašvaldība
Jegeva	Jõgeva	5049	1938	Jegevas apriņķis	Jegevas pagasts
Jehvi	Jõhvi	10 720	1938	Austrumviru apriņķis	Jehvi pagasts
Kallaste	Kallaste	651	1938	Tartu apriņķis	Peipsiēres pagasts
Karksi-Nuija	Karksi-Nuia	1429	1973	Viljandi apriņķis	Mulgi pagasts
Kehra	Kehra	2815	1993	Harju apriņķis	Anijas pagasts
Keila	Keila	11 024	1938	Harju apriņķis	Keilas pilsēta
Kerdla	Kärdla	2892	1938	Hījumā apriņķis	Hījumā pagasts
Kilingi-Nemme	Kilingi-Nõmme	1566	1938	Pērnavas apriņķis	Sārdes pagasts
Kivieli	Kiviõli	4701	1946	Austrumviru apriņķis	Liganuzes pagasts
Kohtla-Jerve	Kohtla-Järve	32 839	1946	Austrumviru apriņķis	Kohtla-Jerves pilsēta
Kunda	Kunda	2990	1938	Rietumviru apriņķis	Viru-Nigulas pagasts
Kuresāre	Kuressaare	12 989	1563	Sāremā apriņķis	Sāremā pagasts
Lihula	Lihula	1226	1999	Lēnes apriņķis	Lēnerannas pagasts
Loksa	Loksa	2492	1993	Harju apriņķis	Loksas pilsēta
Mārdu	Maardu	16 875	1980	Harju apriņķis	Mārdu pilsēta
Meizakila	Mõisaküla	732	1938	Vīlandes apriņķis	Mulgi pagasts
Mustvē	Mustvee	1127	1938	Jegevas apriņķis	Mustvē pagasts
Narva	Narva	52 495	1345	Austrumviru apriņķis	Narvas pilsēta
Narva-Jēsū	Narva-Jõesuu	2595	1936	Austrumviru apriņķis	Narvas-Jēsū pilsētas pašvaldība
Otepē	Otepää	2112	1938	Valgas apriņķis	Otepē pagasts
Paide	Paide	7936	1291	Jervas apriņķis	Paides pilsētas pašvaldība
Paldiski	Paldiski	4081	1783	Harju apriņķis	Rietumharju pagasts
Peltsamā	Põltsamaa	4090	1926	Jegevas apriņķis	Peltsamā pagasts
Pelva	Põlva	5392	1993	Pelvas apriņķis	Pelvas pagasts
Pērnava	Pärnu	41 529	1251	Pērnavas apriņķis	Pērnavas pilsētas pašvaldība
Pisi	Püssi	860	1993	Austrumviru apriņķis	Liganuzes pagasts
Rakvere	Rakvere	15 668	1302	Rietumviru apriņķis	Rakveres pilsēta
Rapla	Rapla	5320	1935	Raplas apriņķis	Raplas pagasts
Repina	Räpina	2037	1993	Pelvas apriņķis	Repinas pagasts
Saue	Saue	6217	1994	Harju apriņķis	Saues pagasts
Sillamē	Sillamäe	12 153	1957	Austrumviru apriņķis	Sillamē pilsēta
Sindi	Sindi	3766	1938	Pērnavas apriņķis	Tori pagasts
Sūrejāni	Suure-Jaani	1125	1938	Viljandi apriņķis	Ziemeļsakalas pagasts
Tallina	Tallinn	456 518	1248	Harju apriņķis	Tallinas pilsēta
Tamsalu	Tamsalu	2320	1996	Rietumviru apriņķis	Tapas pagasts
Tapa	Tapa	5481	1926	Rietumviru apriņķis	Tapas pagasts
Tartu	Tartu	97 304	1224	Tartu apriņķis	Tartu pilsētas pašvaldība
Terva	Tõrva	2600	1926	Valgas apriņķis	Tervas pagasts
Tiri	Türi	5133	1926	Jervas apriņķis	Tiri pagasts
Valga	Valga	11 999	1584	Valgas apriņķis	Valgas pagasts
Vehma	Võhma	1233	1993	Viljandi apriņķis	Ziemeļsakalas pagasts
Veru	Võru	12 024	1784	Veru apriņķis	Veru pilsēta
Viljandi	Viljandi	17 157	1283	Viljandi apriņķis	Viljandi pilsēta

Karte

Tallina

Igaunijas pilsētu izvietojums. Treknrakstā — galvaspilsēta.

— lielpilsētas;

— pilsētu pašvaldību pilsētas;

— pagastu pilsētas

Galerija

Igaunijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011. gadā

1. - Tallina - Igaunijas galvaspilsēta

2. - Tartu

3. - Narva

4. - Pērnava

5. - Kohtla-Jerve

6. - Viljandi

7. - Mārdu

8. - Rakvere

9. - Kuresāre

10. - Sillamē

Vēsture

Igaunijas viduslaiku pilsētas bija Tallina (pilsētas tiesības kopš 1248), Tartu (pirms 1262), Vecā Pērnava (1251), Jaunā Pērnava (1318), Narva (1345), Paide (1291), Rakvere (1302), Viljandi (1283), Hāpsalu (1279 ) un Tallinas Domkalns. Pilsētu viduslaiku Eiropas tradīcijā raksturo pilsētas tiesību piešķīrums tai. Parasti pilsētu tiesības Livonijā balstījās uz Rīgas tiesībām, bet Igaunijā — uz Lībekas (Tallinas) tiesībām. Izņēmumi bija Hāpsalu un Paide, kur viduslaikos bija spēkā Rīgas tiesības.

1563. gadā pilsētas tiesības ieguva Kuresāre, bet 1584. gadā — Valga . 17. gadsimta sākumā Vecpērnavas pilsēta tika likvidēta, un mazās iekšzemes pilsētas (Paide, Rakvere un Viljandi) zaudēja lielu daļu savu tiesību un kā apdzīvotas vietas kļuva atkarīgas no muižas īpašnieka.

Mūsdienu pilsētas Igaunijā

Līdz ar Tallinas un Rīgas vietniecības izveidošanu Igaunijas teritorijā bija sešas pilsētas: Tallina, Tartu, Kuresāre, Narva, Pērnava, Viljandi, bet Kuresāre, Paldiski, Valga un Veru ieguva pilsētas tiesības saskaņā ar Krievijas imperatores Katrīnas II 1785. gadā izdoto pilsētu likumu. 1783. gadā ieviešot vietniecību, iepriekšējās pilsētas tika pārveidotas par apriņķu centriem, un pilsētu tiesības tika atjaunotas Rakverei, Viljandi un Pērnavai; Paldiski kļuva par pilsētu, Veru tika izveidota kā jauna rajona pilsēta. Līdz ar vietniecības izveidošanu pilsētu padomes to administratīvajā jomā bija pakļautas provinces vietvarām, bet ekonomiskajā jomā — Finanšu ministrijas Kroņa palātai.

18. gadsimta beigās Igaunijas pilsētās dominēja koka ēkas. Pie izņēmumiem var pieskaitīt Tallinu un Kuresāri, kur gandrīz pusi ēku veidoja akmens ēkas, pateicoties pietiekamai atbilstošo būvmateriālu pieejamībai.

Pilsētas Igaunijas Republikas laikā

1920. gadā Igaunijā bija 12 pilsētas: Hāpsalu, Kuresāre, Narva, Paide, Paldiski, Petseri, Pērnava, Tallina, Tartu, Valga, Vīlande un Veru.

1926. gadā ar Republikas valdības lēmumu Nemmes, Peltsamā, Tapas, Tervas un Tiri pašvaldības pēc to iedzīvotāju lūguma tika pārveidotas par pilsētām. 1927. gadā Terva kļuva par pilsētu, 1936. gadā — Otepē.

Pilsētu likums, kas stājās spēkā 1938. gada 1. maijā, likvidēja apdzīvotu vietu terminu. Saskaņā ar jauno likumu, 14 vietām – Antslai, Elvai, Jegevai, Jehvi, Kallastei, Keilai, Kilingi-Nemmei, Kundai, Kerdlai, Mustlai, Mustvē, Meizakilai, Sindi un Sūrejāni – tika piešķirts pilsētas statuss. Narvas pilsētas Narvas-Jēsū rajons (kopš 1934. gada) tika pārdēvēts par Narvas-Jēsū rajonu.

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Asustusjaotus | Regionaal- ja Põllumajandusministeerium». www.agri.ee (igauņu). Skatīts: 2026-03-13.
↑ «Iedzīvotāju statistika pilsētu un pagastu dalījumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 25. martā.

[1] «Asustusjaotus | Regionaal- ja Põllumajandusministeerium». www.agri.ee (igauņu). Skatīts: 2026-03-13.

[2] «Iedzīvotāju statistika pilsētu un pagastu dalījumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 25. martā.

[1]

[2]