Korjo dinastija
Korjo dinastija (korejiešu: 고려 왕조, Goryeo) bija valdošā dinastija Korejā no 918. līdz 1392. gadam. Tā tika izveidota pēc Triju valstu perioda beigām un apvienoja lielāko daļu Korejas pussalas vienotas valsts ietvaros.
Dinastiju dibināja Vang Gons (vēlāk pazīstams kā karalis Tchhedžo), kurš 918. gadā nodibināja valsti ar galvaspilsētu Sondaku (mūsdienu Kesona). Kordžo periodā tika nostiprināta centrālā administrācija, attīstījās budisms kā valsts reliģija, un tika veicināta kultūras un tehnoloģiju izaugsme.
Viens no nozīmīgākajiem Kordžo sasniegumiem bija metāla kustamās drukas tehnoloģijas agrīna izmantošana, kā arī Tripitaka Koreana — budistu tekstu pilns koka drukas kanons, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Laika gaitā dinastija saskārās ar ārējiem iebrukumiem, tostarp mongoļu impērijas uzbrukumiem 13. gadsimtā, pēc kuriem Kordžo kļuva par Mongoļu Juaņu dinastijas vasali, saglabājot daļēju autonomiju.
Dinastija beidza pastāvēt 1392. gadā, kad ģenerālis I Songge nodibināja Čosonas dinastiju.
