Pāriet uz saturu

Lennarts Meri

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par prezidentu Lennartu Meri. Par citām jēdziena Meri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lennarts Meri
Lennart Meri
Lennarts Meri 1998. gadā
Igaunijas Republikas prezidents
Amatā
1992. gada 6. oktobris — 2001. gada 8. oktobris
Priekštecis Konstantīns Petss
Pēctecis Arnolds Rītels
Igaunijas ārlietu ministrs
Amatā
1990. gada aprīlis — 1992. gada aprīlis
Premjerministrs Edgars Savisārs
Tīts Vehi
Pēctecis Jāns Manitski

Dzimšanas dati 1929. gada 29. martā
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Miršanas dati 2006. gada 14. martā
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Tautība igaunis
Politiskā partija Pro Patria
Dzīvesbiedrs(-e) Regina Meri
Helle Meri
Profesija rakstnieks, kinorežisors, politiķis
Augstskola Tallinas Universitāte

Lennarts Meri (igauņu: Lennart Meri, dzimis 1929. gada 29. martā Tallinā, Igaunijā, miris 2006. gada 14. martā, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvīrs, Igaunijas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam.[1]

Dzīvesɡājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1929. ɡadā Tallinā diplomāta Georga Meri un viņa sievas Alises Brigitas Engmanes ģimenē. Mācījās Berlīnes, Parīzes un Londonas skolās, pēc Igaunijas okupācijas 1941. gada jūnija deportāciju laikā Meri ģimeni izsūtīja uz Kirovas apɡabalu, 1945. ɡadā viņiem ļāva atɡriezties dzimtenē. 1953. gadā Lenarts Meri pabeidza studijas Tartu Universitātē un strādāja par dramaturgu Vanemuines teātrī. Pēc ceļojuma uz Centrālāziju viņš 1958. gadā publicēja savu pirmo ɡrāmatu. Vēlāk viņš ceļoja uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem un publicēja grāmatas, kas bija ļoti populāras Igaunijā.

1988. gadā viņš nodibināja Igaunijas institūtu (Eesti Instituut), 1990. gadā kļuva par ārlietu ministru. 1992. gada 6. oktobrī viņu ievēlēja par Igaunijas Republikas prezidentu, bet 1996. gada 20. septembrī pārvēlēja šajā amatā.

Miris 2006. gada 14. martā Tallinā[2][3][4] pēc ɡalvas smadzeņu audzēja operācijas.

2009. gadā izdevniecība Lauku Avīze izdevusi Lennarta Meri dēla Marta Meri sastādītu interviju un runu grāmatu "Politiskais testaments".[5]

  • Kāvu vārtos. Rīga, Liesma, 1985
  • Politiskais testaments, Lennarts Meri, sast. Marts Meri, Lauku Avīze, 2009, ISBN 9984-827-20-8
  • "Ūdensputnu ļaudis" (Veelinnurahvas, 1970)
  • "Piena Ceļa vēji" (Linnutee tuuled, 1977)
  • "Kalevas balsis" (Kaleva hääled, 1986)
  • "Tooruma dēli" (Toorumi pojad, 1989)
  • "Šamanis " (Šamaan, 1997)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Meri Lennarts, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā, Nacionālais apgāds, 2002, publicēts portālā letonika.lv, pārskatīts 29.03.2009.
  2. ↑ Miris bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri, raksts portālā DELFI 14.03.2006., pārskatīts 29.03.2009.
  3. ↑ Prezidente: pēc Meri aiziešanas ir jāveido tāda Eiropa, kādu viņš vēlējies redzēt, raksts portālā DELFI 26.03.2006., pārskatīts 29.03.2009.
  4. ↑ Kristaps Pētersons: Lennarts Meri — igauņu tautas morālais līderis, Kristaps Pētersons, "HansaMedia", raksts portālā DELFI 02.04.2006., pārskatīts 29.03.2009.
  5. ↑ Lenarts Meri 'Politiskais testaments'[novecojusi saite], raksts portālā DELFI 19.02.2009., pārskatīts 29.03.2009.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Konstantīns Petss
Igaunijas prezidents
1992. gada 6. oktobris — 2001. gada 8. oktobris
Pēctecis:
Arnolds Rītels