- Šis raksts ir par zinātnieku. Par Mēness krāteri skatīt rakstu Ptolemajs (krāteris).
Klaudijs Ptolemajs (sengrieķu: Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos; latīņu: Claudius Ptolemaeus; dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, astrologs, optiķis un mūzikas teorētiķis, kurš dzīvoja un darbojās Romas impērijas Ēģiptes provincē, galvenokārt Aleksandrijā. Viņš bija Romas pilsonis un viens no ievērojamākajiem antīkās pasaules zinātniekiem. Lai gan daudzi viņa darbi ir saglabājušies līdz mūsdienām, par viņa personīgo dzīvi zināms samērā maz. Ptolemaja galvenās darbības jomas bija astronomija, matemātika, ģeogrāfija, kartogrāfija, optika, astroloģija un mūzikas teorija. Viņa slavenākais darbs ir enciklopēdiskais astronomijas traktāts “Almagests” (Almagest), kurā apkopotas un sistematizētas sengrieķu astronomijas zināšanas. Tajā klasificētas 1022 zvaigznes un izklāstīta ģeocentriskā pasaules sistēma, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Ptolemaja sistēma. Saskaņā ar šo modeli Zeme atrodas Visuma centrā, bet Saule, Mēness, planētas un zvaigznes riņķo ap to. Ptolemaja astronomiskā sistēma dominēja Eiropas un islāma pasaules astronomijā vairāk nekā tūkstoš gadu, līdz to pakāpeniski aizstāja heliocentriskais modelis un jauno laiku zinātnes atziņas.
Līdzās astronomijai Ptolemajam bija izcila nozīme ģeogrāfijas un kartogrāfijas attīstībā. Viņa astoņu sējumu darbs “Ģeogrāfija” (Geographia) apkopoja zināmās pasaules ģeogrāfiskās zināšanas, sniedza daudzu Eiropas, Āzijas un Āfrikas vietu koordinātas un izklāstīja kartogrāfijas principus. Neraugoties uz vairākām neprecizitātēm, šis darbs būtiski ietekmēja viduslaiku un renesanses kartogrāfiju, un daudzi ģeogrāfi un karšu veidotāji gadsimtiem ilgi balstījās uz Ptolemaja izstrādātajiem modeļiem. Ptolemajs sarakstīja arī vairākus matemātikas, optikas, astroloģijas un mūzikas teorijas darbus. Viņa astroloģiskais traktāts Tetrabiblos kļuva par vienu no ietekmīgākajiem astroloģijas darbiem vēsturē. Optikai viņš veltīja piecas grāmatas par redzi, gaismu un optiskajām parādībām, savukārt mūzikas teorijai — trīs grāmatas. Viņš publicēja arī matemātiskus darbus ar ģeometrisku uzdevumu pierādījumiem un teorēmām, kā arī sastādīja kalendāru ar norādēm par laikapstākļiem un zvaigžņu parādīšanos un norietēšanu.
Klaudijs Ptolemajs ieņem īpaši nozīmīgu vietu zinātnes vēsturē kā viens no antīkās zinātnes sistematizētājiem un Grieķijas un Romas zinātniskā mantojuma kulminācijas pārstāvjiem. Viņa astronomiskie, matemātiskie un ģeogrāfiskie modeļi dominēja Eiropas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zinātnē līdz pat renesansei un zinātniskajai revolūcijai. Lai gan daudzas viņa teorijas vēlāk tika aizstātas ar precīzākiem skaidrojumiem, Ptolemaja ieguldījums zināšanu apkopošanā, matemātisko metožu izmantošanā un pasaules aprakstīšanā padara viņu par vienu no ietekmīgākajiem zinātniekiem cilvēces vēsturē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ptolemajs.
