Pukapuka

Šis raksts ir par atolu Franču Polinēzijā. Par atolu Kuka Salās skatīt rakstu Pukapuka (Kuka Salas).

Pukapuka
Puka Puka
Pukapukas NASA satelītattēls
Pukapuka Pukapuka
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	14°49′21″S 138°48′57″W
Arhipelāgs	Disepointmenta salas
Platība	5 km²
Lagūnas platība	2 km²
Garums	6,5 km
Platums	3,8 km
Krasta līnija	17 km
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Pukapuka
Lielākais ciems	Teonemahina
Demogrāfija
Iedzīvotāji	163 (2017)
Blīvums	32,6/km²
Pamatiedzīvotāji	tuamotieši
Pukapuka Vikikrātuvē

Pukapuka (marķīziešu: Puka Puka) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Disepointmenta salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, veido atsevišķu Pukapukas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta, kas radniecīga marķīziešiem.

Ģeogrāfija

Kopras žāvētava Pukapukā

Pukapuka atrodas Tuamotu salu ziemeļaustrumu daļā, tiek pieskaitīta Disepointmenta salu grupai, lai arī līdz tuvākajai šis grupas salai Napukai ziemeļrietumos ir 260 km. Tuvākā sala Pukapukai ir 185 km attālā Fakahina dienvidrietumos. Koraļļu atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 3645 m augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 41,5 līdz 41,9 miljoniem gadu; tā virsotne atrodas 265 m zjl un atlikušo daļu veido koraļļu masīvs.. Atolam iegarena forma, tā garums ir 6,5 km, platums — 3,8 km, bet rifa perimetrs — 17 km. Rifs iekļauj 2 km² lielu un seklu lagūnu, kam nav kuģojamu savienojumu ar okeānu; osta ierīkota pie ārējā rifa atola ziemeļos.

Vienīgā apdzīvotā vieta Teonemahina atrodas atola ziemeļos. Atola galvenās salas ziemeļos un austrumos savienotas ar tiltiem un autoceļu.

Vēsture

Atšķirībā no lielākās daļas Tuamotu arhipelāga, ko kolonizēja Biedrības salu polinēzieši, Pukapuku apdzīvoja ieceļotāji no ziemeļos esošajām Marķīza salām. Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja spāņu ekspedīcija Fernāna Magelāna vadībā 1521. gadā, nodēvēja par San Pablo un kopā ar Flinta salu nodēvēja par Ilhas Desafortunadas — ‘Nelaimīgās salas’ — Magelāna jūrnieki neatrada šajās salās dzeramo ūdeni krājumu papildināšanai ceļā uz Filipīnām. 1616. gadā salu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Lemēra un Villema Shautena vadībā un nodēvēja to par Honden Eiland — ‘Suņu salu’.

1947. gadā savā ceļojumā ar Kon-Tiki Tūrs Heijerdāls pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo Okeānijas salu sasniedza Pukapuku.

Dabas katastrofas

1958. gadā Pukapuku izpostīja taifūns, kas pārsteidza un nogalināja lielu daļu salas vīriešu zvejas laikā. Rezultātā radās vīriešu trūkums, ko dažus gadus vēlāk kompensēja imigranti no citām, daļēji pārapdzīvotajām arhipelāga salām.

Šajā laikā Pukapuka ieguva savdabīga laulību tirgus reputāciju, kas turpinās līdz pat mūsdienām un piesaista daudzus precēties gribošus vīriešus un sievietes, lai gan vīriešu trūkums jau sen kā ir kompensēts.

1996. gadā salu atkal gandrīz pilnībā iznīcināja taifūns. Tikai ar Francijas finansiālu palīdzību ēkas tika atjaunotas. Teonemahinas nomalē tika uzcelta masīva ēka uz betona pāļiem, kur iedzīvotāji var patverties dabas katastrofu laikā.

Saimniecība

Atola ekonomika balstās uz kokospalmu audzešanu un kopras ieguvi. 1990. gados tika pilnībā pārstādītas kokospalmu plantācijas, kas klāj lielu daļu Pukapukas. Kopš 20. gadsimta sākuma atols kopras ieguvē ir bijis viens no ražīgākajiem Tuamotu salās.

Atola austrumos kopš 1979. gada atrodas Pukapukas lidosta ar 900 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 1,2 tūkstošiem pasažieru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pukapuka.