Roberts Eihe

Roberts Eihe Personīgā informācija Dzimis 1890. gada 12. augustā Dobeles pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1940. gada 2. februārī (49 gadi) Komunarkas poligons, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis

Kārlis Roberts Eihe (Ēķis) (1890—1940) bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs. Latvijas SPR valdības pārtikas komisārs (1919), Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas loceklis, CK Politbiroja locekļa kandidāts (1935). PSRS Zemkopības tautas komisārs (1937). Piedalījās Lielā terora laika "tīrīšanas" akcijās Sibīrijā, līdz pats tika apcietināts, spīdzināts un nogalināts. Reabilitēts 1956. gadā.

Latvijas PSR laikā Roberta Eihes vārdā bija nosaukts traleris un Dobeles 1. vidusskola.

Roberta Eihes brālēns bija padomju militārais un saimnieciskais darbinieks Heinrihs Eihe.

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gada 12. augustā Dobeles pagasta "Avotiņos" (tagad Krimūnu pagastā) zemnieka Indriķa Eihes un Anlīzes Eihes ģimenē. 1904. gadā beidza Dobeles sākumskolu, 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP un no 1906. gada strādāja par zelli Veinberga darbnīcā Jelgavā. 1907. gada viņu apcietināja, bet atbrīvoja pēc diviem mēnešiem pierādījumu trūkuma dēļ. 1908. gadā ievēlēts par Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Jelgavas organizācijas komitejas locekli. Pēc atkārtotas apcietināšanas 1908. gada beigas Eihe emigrēja uz Lielbritāniju, strādāja par kurinātāju uz kuģiem un Skotijas ogļu šahtās. 1911. gadā atgriezās dzimtenē, sociāli aktīvi darbojās LSD Rīgas organizācijā, arodbiedrībā "Āmurs", biedrībā "Izglītība", kooperatīvu biedrībā "Produkts". 1914. gadā viņu ievēlēja LSD Centrālkomitejā, no jauna apcietināja un 1915. gadā izsūtīja trimdā uz Jeņisejas guberņas Kanskas apriņķa Čerevjanskas pagastu. Izbēga no trimdas un slēpās ar svešu uzvārdu līdz Februāra revolūcijai.

1917. gadā atgriezās Rīgā un tika ievēlēts par Rīgas Strādnieku deputātu padomes locekli. Tā paša gada augustā piedalījās Iskolata dibināšanā un tika ievēlēts par tās locekli. Pēc Rīgas krišanas 1918. gada janvārī Vācijas okupācijas iestādes viņu apcietināja, bet jūlijā viņš devās uz Maskavu. Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gadā atgriezās Latvijā, bija Latvijas SPR valdības pārtikas komisārs, pēc tam atkal devās uz Krieviju, kur strādāja Čeļabinskas guberņas pārvaldes orgānos.

1921. gadā piedalījās 3. Kominternes kongresā, līdz 1924. gadam strādāja Krievijas PFSR Pārtikas Tautas komisariātā, pēc tam bija Sibīrijas novada izpildkomitejas priekšsēdētājs (1925—1929), pēc tam Rietumsibīrijas novada VK(b)P pirmais sekretārs. 1930. gada viņu ievēlēja par Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālkomitejas locekli, CK Politbiroja locekļa kandidātu (1935). 1937. gadā Eihi iecēla par PSRS Zemkopības tautas komisāru un Novosibirskas apgabala VK(b)P Pirmo sekretāru. Viņš organizēja Lielā terora "tīrīšanas" akcijas Sibīrijā. 1937. gadā troika, kuras sastāvā bija Roberts Eihe, represēja 34 872 cilvēkus, apsūdzot tos kā "Baltās gvardes-monarhistu organizācijas ROVS" (krievu: Белогвардейская-монархическая организация РОВС), "Darba zemnieku partijas Sibīrijas nodaļas" (krievu: Сибирский филиал Трудовой Крестьянской партии), "Baznīcas-monarhistu nemiernieku organizācijas" (krievu: Церковно-монархическая повстанческая организация) un dažādu citu pretpadomju organizāciju biedrus.

1938. gada 29. aprīlī Eihi apcietināja sakarā ar apsūdzību spiegošanā un piederībā "latviešu fašistiskajai (kontrrevolucionārajai) organizācijai". Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām. Pēc 1954. gadā dotajām NKVD 1. specdaļas vadītāja L. Baštakova liecībām:

Eihe tika sists ar gumijas nūjām, bet uz jautājumu "atzīsti, ka esi spiegs?" atbildējis "neatzīstu". Pēc piecām piekaušanas reizēm viņam iztecēja viena acs. Tikai tad, kad Berija pārliecinājās, ka atzīšanos spiegošanā no Eihes neizdosies iegūt, viņu pavēlēja nošaut.

1940. gada 2. februārī Eihem izpildīja nāvessodu Komunarkas poligonā pie Maskavas.

Ārējās saites

• Aivars Beika. Sibīrijas latvieši — 30. gadu politiska terora apstākļos