Subtropu josla
Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir pārejas klimatiskā josla starp tropu un mēreno klimatisko joslu. Subtropu apgabali sastopami gan Ziemeļu, gan Dienvidu puslodē, galvenokārt aptuveni starp 25° un 40° ģeogrāfiskā platuma, lai gan to faktiskās robežas ir atkarīgas no atmosfēras cirkulācijas, okeāna straumēm un reljefa.[1]
Subtropiem raksturīgas karstas vai siltas vasaras un salīdzinoši maigas ziemas. Atšķirībā no tropu klimata subtropos ir izteiktākas sezonālās temperatūras svārstības. Ziemā atsevišķos subtropu apgabalos iespējamas salnas, sniegs un īslaicīga temperatūras pazemināšanās zem 0 °C.
Subtropu klimatu būtiski ietekmē atmosfēras cirkulācijas sezonālā pārvietošanās. Vasarā daudzos subtropu apgabalos dominē subtropu augsta spiediena apgabali un tropiskās gaisa masas, savukārt ziemā pieaug mēreno platumu gaisa masu un rietumu vēju ietekme. Tādēļ nokrišņu daudzums un to sadalījums gada laikā dažādās subtropu teritorijās ievērojami atšķiras.[2]
Klimata tipi
[labot | labot pirmkodu]Subtropu joslā sastopami vairāki atšķirīgi klimata tipi. Kontinentu rietumu piekrastēs izplatīts Vidusjūras klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras un maigas, lietainas ziemas. Tas sastopams ne tikai Vidusjūras reģionā, bet arī Kalifornijā, Čīles centrālajā daļā, Dienvidāfrikas dienvidrietumos un Austrālijas dienvidrietumos.[3]
Kontinentu austrumu daļās izplatīts mitrais subtropu klimats, kur vasaras parasti ir karstas un mitras, bet ziemas — maigas. Nokrišņi sastopami visu gadu, tomēr dažos reģionos to maksimums ir vasarā. Šāds klimats raksturīgs ASV dienvidaustrumiem, Ķīnas dienvidaustrumiem, Japānas dienvidu daļai, Austrālijas austrumiem un Dienvidamerikas dienvidaustrumiem.[4]
Subtropu platuma grādos atrodas arī daudzi pasaules tuksneši un pustuksneši. To veidošanos veicina pastāvīgi vai sezonāli subtropu augsta atmosfēras spiediena apgabali, kuros lejupejošās gaisa plūsmas kavē mākoņu un nokrišņu veidošanos. Pie šādiem apgabaliem pieder Sahāra, Arābijas tuksnesis, Austrālijas tuksneši un Atakamas ziemeļu daļa.[5]
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Subtropu klimatiskā josla aptver teritorijas Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos un austrumos, Ziemeļamerikas dienvidos, kā arī Dienvidamerikas, Āfrikas un Austrālijas dienvidu daļās. Klimatiskie apstākļi dažādās subtropu teritorijās ievērojami atšķiras atkarībā no attāluma līdz okeānam, okeāna straumēm, reljefa un valdošajiem vējiem.
Siltā klimata un garā veģetācijas perioda dēļ daudzos subtropu reģionos iespējams audzēt citrusaugus, vīnogas, olīvas, tēju, kokvilnu un citas siltummīlošas kultūras. Savukārt sausajos subtropos lauksaimniecību bieži ierobežo ūdens trūkums un nepieciešamība izmantot apūdeņošanu.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Subtropical high». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2026-09-19.
- ↑ «World distribution of precipitation». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2026-09-19.
- ↑ «Mediterranean climate». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2026-09-19.
- ↑ «Humid subtropical climate». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2026-09-19.
- ↑ «Desert». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2026-09-19.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Subtropu josla.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
