Pāriet uz saturu

Uzsvars

Vikipēdijas lapa
Angļu vārds international Starptautiskā fonētiskā alfabēta un IPA Braila transkripcijā; IPA zīme ˈ (zilā krāsā) norāda galvenā uzsvara vietu

Uzsvars ir prosodiska valodas parādība, kurā viena zilbe vai cita valodas vienība tiek fonētiski un fonoloģiski izcelta attiecībā pret apkārtējām vienībām. Vārdā par uzsvērtu zilbi sauc zilbi, kurai salīdzinājumā ar neuzsvērtajām zilbēm piemīt lielāka prosodiskā prominence. Uzsvaru var veidot vairāku akustisku un artikulāru pazīmju kombinācija — zilbes vai patskaņa ilgums, intensitāte, pamattoņa frekvence, kā arī patskaņa kvalitāte un artikulācijas precizitāte. Šo pazīmju relatīvā nozīme dažādās valodās atšķiras. Par vārda uzsvaru sauc vienas zilbes izcelšanu vārda prosodiskajā struktūrā, savukārt frāzes jeb teikuma uzsvars izceļ vārdu vai citu lielāku vienību izteikumā un var norādīt, piemēram, uz informatīvo fokusu vai kontrastu. Vārda uzsvars un frāzes prominence nav viens un tas pats, lai gan to fonētiskajā realizācijā var tikt izmantoti vieni un tie paši akustiskie līdzekļi, piemēram, pamattoņa, ilguma un intensitātes izmaiņas.

Uzsvara novietojuma principi dažādās valodās ievērojami atšķiras. Fiksēta uzsvara valodās tā atrašanās vieta vārdā ir lielā mērā paredzama pēc fonoloģiska noteikuma, turpretī brīva uzsvara sistēmās uzsvars dažādiem vārdiem var atrasties dažādās zilbēs un tā vieta vismaz daļēji ir jāzina kopā ar pašu vārdu. Valodās ar brīvu leksisko uzsvaru uzsvara vietai var būt arī nozīmes šķīrēja jeb fonoloģiski kontrastīva funkcija — divas citādi vienādi veidotas vārda formas var atšķirties pēc tā, kura zilbe ir uzsvērta. Savukārt valodās ar pilnīgi paredzamu fiksētu uzsvaru tas parasti pats par sevi vārdus nešķir.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]