Bengāliskā uguns
Bengāliskā uguns ir pirotehnisks izstrādājums, kas deg ar spilgtu, krāsainu liesmu un tiek izmantots apgaismošanai, signalizācijai un dekoratīviem nolūkiem. Tā pamatā ir ķīmisks maisījums, kas satur oksidētāju (parasti kālija nitrātu vai bārija nitrātu), degošu komponentu (piemēram, sēru vai oglekli) un metālu sāļus, kas nosaka liesmas krāsu.
Degšanas procesā bengāliskā uguns rada intensīvu gaismu un siltumu, bet salīdzinoši nelielu sprādzienbīstamību, tādēļ to plaši izmanto svētku pirotehnikā, teātra efektos un ārkārtas signalizācijā. Krāsu variācijas tiek panāktas, pievienojot dažādus metālu savienojumus, piemēram, stroncija sāļus sarkanai krāsai vai vara savienojumus zaļai un zilai krāsai.
Neraugoties uz vienkāršo uzbūvi, bengāliskā uguns ir potenciāli bīstama augstās degšanas temperatūras dēļ, tāpēc tās lietošana jāveic, ievērojot pirotehnikas drošības noteikumus.
Bengāliskā uguns vēsture saistīta ar Bengālijas reģionu, kur jau senatnē izmantotoja spilgti degošus maisījumus rituālos un svētkos. Eiropā bengāliskā uguns parādījās 18.–19. gadsimtā, kad līdz ar pirotehnikas un ķīmijas attīstību tā tika ieviesta teātra efektos, militārajā signalizācijā un sabiedriskos pasākumos.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bengāliskā uguns.
