Kastri

Kastri
Galvaspilsēta
Castries
Karogs
Kastri
Koordinātas: 14°01′N 60°59′W
Valsts	Sentlūsija
Dibināta	1650. gadā
Platība
• Kopējā	79 km2
Augstums	2 m
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	20 000
• blīvums	776,5/km²
Laika josla	ECT (UTC-4)
Kastri Vikikrātuvē

Kastri (angļu: Castries, izunā: [ˈkæstriːz]) ir Karību valsts Sentlūsijas galvaspilsēta.

2001. gadā pilsētā dzīvoja 61 341 iedzīvotāji, kas ir aptuveni trešā daļa no visiem valsts iedzīvotajiem. Pilsētas nozīmīgākā tautsaimniecības nozare ir tūrisms.

Vēsture

Mūsdienu Kastri teritoriju pirms eiropiešu ierašanās apdzīvoja Karību jūras reģiona pamatiedzīvotāji. 17. gadsimta vidū salā sāka nostiprināties franču kolonisti, un 1650. gadā pie dabiskas ostas tika izveidota apmetne ar nosaukumu Carenage.

18. gadsimtā Sentlūsija kļuva par ilgstošas sāncensības objektu starp Franciju un Lielbritāniju. Salas stratēģiskais novietojums Karību jūrā un tās ostas padarīja to militāri un ekonomiski nozīmīgu. Šajā periodā Kastri vairākkārt nonāca gan franču, gan britu kontrolē.

1756. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Kastri par godu Francijas jūras spēku un koloniju ministram Šarlam Eženam Gabrielam de la Kruā, marķīzam de Kastri. Turpmāk pilsēta pakāpeniski attīstījās par galveno salas administratīvo un tirdzniecības centru.

Pēc vairākiem kariem starp Franciju un Lielbritāniju Sentlūsija 1814. gadā saskaņā ar Parīzes miera līgumu galīgi nonāca britu kontrolē. Kastri saglabāja savu nozīmi kā salas galvenā osta un administratīvais centrs.

19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar ostu, caur kuru tika eksportēti lauksaimniecības produkti un ievestas rūpniecības preces. Pilsētbūvniecību vairākkārt kavēja ugunsgrēki, kas iznīcināja ievērojamas pilsētas centra daļas. Viens no postošākajiem ugunsgrēkiem notika 1948. gadā, pēc kura liela daļa Kastri tika pārbūvēta.

Otrā pasaules kara laikā Kastri osta ieguva stratēģisku nozīmi sabiedroto spēkiem Karību jūras reģionā. Pēc kara pilsēta strauji paplašinājās un nostiprinājās kā Sentlūsijas politiskais, ekonomiskais un transporta centrs.

1950. un 1960. gados, paplašinoties pašpārvaldei Britu impērijas ietvaros, Kastri kļuva par galveno valsts politiskās dzīves centru. 1967. gadā Sentlūsija ieguva asociētas valsts statusu, bet 1979. gada 22. februārī — pilnīgu neatkarību no Apvienotās Karalistes. Pēc neatkarības iegūšanas Kastri saglabāja galvaspilsētas statusu.

Mūsdienās Kastri ir galvenais Sentlūsijas administratīvais, finanšu, tirdzniecības un transporta centrs. Pilsētas osta apkalpo gan kravas kuģus, gan kruīza kuģus, un tūrisms ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām tās ekonomikas nozarēm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kastri.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)