Urartu

Urartu (armēņu: Ուրարտու, Ararata valsts), arī Vanas valsts, bija valsts Armēnijas kalnienē no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Tās galvaspilsēta bija Tušpa, kas atradās Vanas ezera krastā.

8. gadsimtā pirms mūsu ēras urartiešu valdnieks Menua uzbūvēja 70 kilometrus garu kanālu, kas nodrošināja saldūdens piegādi Tušpai un tās apkārtējām teritorijām. Šis kanāls bija izcils inženiertehnisks sasniegums, jo tika izbūvēts sarežģītā kalnainā reljefā, saglabājot precīzu slīpumu nepārtrauktai ūdens plūsmai. Tas ne tikai apgādāja pilsētu ar dzeramo ūdeni, bet arī ļāva attīstīt apūdeņošanas sistēmas. Daļa šī kanāla saglabājās un tika izmantota vēl daudzus gadsimtus.

7. gadsimtā p.m.ē. urartiešus pastāvīgi apdraudēja asīrieši. Īpaši nozīmīgas bija sadursmes ar Jaunasīrijas valsts valdniekiem, piemēram, Tiglatpalasaru III un Sargonu II, kuru karagājieni vairākkārt iebruka Urartu teritorijā, postot pilsētas, cietokšņus un lauksaimniecības infrastruktūru. Šie uzbrukumi būtiski vājināja Urartu ekonomisko un militāro potenciālu, iznīcinot apūdeņošanas sistēmas un samazinot iedzīvotāju skaitu. Pastāvīgais spiediens no Asīrijas, kā arī nepieciešamība uzturēt aizsardzības karus noveda pie valsts resursu izsīkuma un veicināja Urartu pakāpenisku pagrimumu. Jau 6. gadsimtā p.m.ē. Urartu valsts pagrima un izzuda. No Urartu valsts izcilāko valdnieku Sarduri I, Išpuini, Menua, Argišti I valdīšanas laika joprojām ir saglabājušās dažas celtnes.

Urartu valsts reliģija bija politeistiska un veidoja sarežģītu ticējumu sistēmu ar skaidri strukturētu dievību hierarhiju. Augstākais dievs bija Haldi, kurš tika uzskatīts par kara, valdnieka varas un valsts aizbildni, un viņam tika veltīti nozīmīgākie tempļi un rituāli. Urartu panteonā svarīgu vietu ieņēma arī Teišeba (pērkona un negaisa dievs) un Šivini (saules dievs), kas personificēja dabas un kosmiskos spēkus. Reliģija bija cieši saistīta ar valsts ideoloģiju: valdnieks tika uzskatīts par dievu pārstāvi zemes virsū un bija galvenais kultisko ceremoniju veicējs. Reliģiskā prakse ietvēra upurēšanu, tempļu būvniecību un ķīļraksta uzrakstu veidošanu, kuros tika fiksēti gan reliģiski, gan politiski notikumi.

Etimoloģija

Urartu nosaukuma etimoloģija saistīta ar asīriešu avotos lietoto apzīmējumu Uruatri vai Urartu, kas attiecās uz kalnainu reģionu uz ziemeļiem no Asīrijas. Šis nosaukums, visticamāk, apzīmēja nevis vienotu valsti sākotnēji, bet gan vairākas ciltis vai politiskus veidojumus Armēnijas kalnienē, kas vēlāk apvienojās centralizētā valstī. Paši urartieši savu valsti dēvēja par Biainili, kas tiek uzskatīts par vietējo nosaukumu un, iespējams, saistīts ar Vanas ezera reģionu. Vēlākajā tradīcijā Urartu teritorija tika identificēta ar Bībeles Ararata zemi, no kā cēlies arī nosaukums “Ararata valsts”.