Ēdoles pagasts
| Ēdoles pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Ēdole | |||
| Kopējā platība:[1] | 145,0 km2 | |||
| • Sauszeme: | 139,3 km2 | |||
| • Ūdens: | 5,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2026):[2] | 741 | |||
| Blīvums (2026): | 5,3 iedz./km2 | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Edwahlen | |||
| krievu: | Эдваленская | |||
 Ēdoles pagasts Vikikrātuvē | ||||
Ēdoles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Alsungas, Īvandes un Padures pagastiem, kā arī Ventspils novada Zlēku un Ziru pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Ēdoles pagastā pie Piņķu ezera ir dabas parks Pinku ezers.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes: Andrejvalks, Dižandrejupīte, Gaiļvalks, Lejasgaļu valks, Taurvalks, Tērande (lejtecē), Vanka (lejtecē).
Ezeri: Balgāļezers, Bezdibenis, Brīdagas dzirnavezers, Ceļarājezers, Ēdoles dzirnavezers, Kaķenezers, Kuikatezers, Mācītājezers, Piņķezers (Piņķu ezers), Plačezers, Stulbezers, Tulnikezers, Veprezers.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu Ēdoles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ēdoles muiža (Gut Edwahlen, Ēdole), Postmuiža (Gut Possenhofen).
1935. gadā Ventspils apriņķa Ēdoles pagasta platība bija 162,5 km² un tajā dzīvoja 2191 iedzīvotājs.[3]
1945. gadā pagastā izveidoja Ēdoles, Kāpu un Tērandes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ēdoles ciems ietilpis Alsungas (1949-1956) un Kuldīgas (pēc 1956) rajonos. Ēdoles ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Kāpu ciemu un Tērandes ciema Mičurina kolhoza teritoriju, 1977. gadā - likvidēto Īvandes ciemu.[4]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā no Ventspils rajona Ēdoles pagasta atdalījās Īvandes pagasts. 2009. gadā Ēdoles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Ēdole (pagasta centrs), Mātras.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Jānis Biksons (1885—1939) — revolucionārs, padomju čekists, tiesnesis
- Ērmanis Pīpiņš (1873—1927) — žurnālists, laikrakstu redaktors
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu]1876. gadā dibinātās Ēdoles 6 klašu pamatskolas pārzinis 1934. ɡadā bija K. Vēveris, skolotāji Ž. Gūthofs, A. Neimanis, V. Štrauers, I. Leske. 1934. gadā dibinātā Tērandes I pakāpes pamatskola darbojās bijušās Tērandes pusmuižas ēkā, skolas pārzinis J. Millers, skolotāja L. Štīrs.[6]
Ēdoles pagasta skolas un ēka, kurā dzīvojis Krišjānis Valdemārs (1934)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ Ventspils apriņķa skolu albums (1934)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
