Ternopiļa

Ternopiļa
Ternopiļa;
	pilsēta
Тернопіль
; Karogs	; Ģerbonis
	Ternopiļa Ternopiļa
	Koordinātas: 49°33′20″N 25°35′30″E / 49.55556°N 25.59167°EKoordinātas: 49°33′20″N 25°35′30″E / 49.55556°N 25.59167°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ternopiļas apgabals
Rajons	apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības	1540
Platība
• Kopējā	86 km2
Augstums	320 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	225 238
• blīvums	2 524,5/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	rada.te.ua
	Ternopiļa Vikikrātuvē

Ternopiļa^[3] (ukraiņu: Тернопіль) ir pilsēta Ukrainas rietumos pie Seretas upes, Ternopiļas apgabala centrs.

Vēsture

Pilsētu Polijas-Lietuvas sastāvā 1540. gadā dibinājis Jans Tarnovskis. Pēc 1772. gada Polijas Pirmās dalīšanas — Austrijas Impērijā. No 1809. līdz 1815. gadam — Krievijā, vēlāk atgriežoties Austroungārijas sastāvā.

No 1918. gada 22. novembra līdz 30. decembrim Ternopiļa bija Rietumukrainas Tautas Republikas pagaidu galvaspilsēta, bet no 1920. gada 8. jūlija līdz 21. septembrim — padomju Galīcijas PSR galvaspilsēta. 1921. gada Rīgas miera rezultātā Ternopiļa iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova—Ribentropa paktu. No 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 15. aprīlim atradās vācu okupācijā. Pilsēta smagi cieta kaujās, jo šeit tika ielenkts vācu armijas grupējums. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. 1990. gada 20. martā Ternopiļas pilsētas padome bija pirmā valstī, kas balsoja par Ukrainas nacionālās simbolikas — karoga, ģerboņa un himnas atjaunošanu. No 1991. gada — neatkarīgās Ukrainas sastāvā.

Ģeogrāfija

Pilsēta atrodas Podolijas augstienē pie Seretas upes. Nozīmīgākais dabas objekts pilsētas centrā ir Ternopiļas dīķis — liels mākslīgs ūdenskrātuves veida ezers.

Reljefs un daba

Ternopiļas apkārtne ir raksturīga ar viļņainu reljefu, ko veido Podolijas augstiene. Teritoriju šķērso Seretas upes ieleja, kas ietek pilsētas ainavu un hidrogrāfiju. Pilsētā un tās apkārtnē atrodas vairākas zaļās zonas un parki, kas izvietoti gar upi un dīķa krastiem.

Klimats

Ternopiļā ir mēreni kontinentāls klimats:

vidējā temperatūra janvārī: ap −4 °C
vidējā temperatūra jūlijā: ap +18 °C līdz +19 °C
gada nokrišņu daudzums: ap 600–650 mm

Attālumi līdz lielākajām pilsētām

apmēram 130 km līdz Ļvivai
apmēram 420 km līdz Kijivai
apmēram 230 km līdz Čerņivciem

Iedzīvotāji

Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 220 000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits dažādos vēstures periodos ir mainījies, īpaši 20. gadsimtā politisko un sociālo pārmaiņu dēļ.

Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ukraiņi. Vēsturiski Ternopiļā dzīvojušas arī citas etniskās grupas, tostarp poļi, ebreji un armēņi. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā bija liela ebreju kopiena.

Galvenā un visplašāk lietotā valoda pilsētā ir ukraiņu valoda, ukraiņu valoda dominē gan publiskajā telpā, gan kultūras dzīvē.

Izglītība un zinātne

Ternopiļa ir nozīmīgs izglītības un zinātnes centrs rietumu Ukrainā. Pilsētā darbojas vairākas augstākās izglītības iestādes, koledžas, profesionālās skolas un pētniecības centri. Lielākās un nozīmīgākās augstskolas ir Rietumukrainas Nacionālā universitāte, Ternopiļas Nacionālā pedagoģiskā universitāte un I. Horbačevska Ternopiļas Nacionālā medicīnas universitāte.

Šeit atrodas sistēmas GLONASS telemetrijas stacija.

Cilvēki

Netālu no Ternopiļas dzimusi Solomija Krušeļnicka, pasaulslavena ukraiņu operdziedātāja, viena no izcilākajām soprāniem 20. gadsimta sākumā. Ar Ternopiļas reģionu saistīts arī Ivans Pulujs — ukraiņu fiziķis, elektrotehnikas un rentgenstaru pētījumu pionieris.

Ternopiļa ir poļu filozofa Kazimeža Ajdukeviča (Kazimierz Ajdukiewicz, 1890—1963), poļu generāļa Francišeka Klēberga (Franciszek Kleeberg, 1888—1941) un politiķa Jaroslava Stecko (Ярослав Стецько, 1912—1986) dzimtā pilsēta.

Atsauces

↑ http://pop-stat.mashke.org/ukraine-cities.htm.
↑ Q115154676.
↑ «2018. gada 14. novembrī (sēdes protokola Nr. 7)». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 23. jūlijā. Pēc Ukrainas Ārlietu ministrijas un Ukrainas vēstniecības Latvijā ierosinājuma pārskatot iepriekš pieņemto lēmumu par lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, eksperti atbalstīja šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveides maiņu: Zaporižja (iepriekš Zaporožje), Krivijriha (iepriekš Krivojroga), Čerņihiva (iepriekš Čerņigova), Ternopiļa (iepriekš Ternopole).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ternopiļa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Ternopiļas Nacionālā tehniskā universitāte
Ternopiļas Nacionālā ekonomikas universitāte

[wikidata-96707bb7f5534500a8530eb499a330d72b2efbf5-1] ttp://pop-stat.mashke.org/ukraine-cities.htm.

[wikidata-603698e3d797eab2eb50915edbbbf1bc7a60a259-2] Q115154676.

[3] «2018. gada 14. novembrī (sēdes protokola Nr. 7)». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 23. jūlijā. Pēc Ukrainas Ārlietu ministrijas un Ukrainas vēstniecības Latvijā ierosinājuma pārskatot iepriekš pieņemto lēmumu par lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, eksperti atbalstīja šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveides maiņu: Zaporižja (iepriekš Zaporožje), Krivijriha (iepriekš Krivojroga), Čerņihiva (iepriekš Čerņigova), Ternopiļa (iepriekš Ternopole).

[1]

[2]

[3]